Baltais Āmulis. Kāpēc tieši par to?

Šim Ziemassvētku simbolam piemīt apbrīnojamas dziednieciskas īpašības

Latvijā ar balto āmuli tikai daļēji saistās Ziemassvētku tradīcijas – to zīmē uz apsveikuma kartītēm un izmanto Ziemassvētku rotājumos (turklāt nevis pašu āmuli, bet mākslīgos augus, jo baltais āmulis Latvijā ir īpaši aizsargājams augs, kas iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā). Taču daudzviet Rietumeiropā āmulis, tāpat kā īlekss un mūžzaļā eglīte, ir neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa.

Pirms dažiem gadiem Londonā, Koventgārdenā, bija uzstādīta 15 metru gara egle, kuras lampiņas varēja iedegt ar skūpstu enerģiju. Pārim bija jānostājas zem āmuļa zariņa, jāpieturas pie tā un jāskūpstās – tad eglīte iemirdzējās baltās un sarkanās gaismiņās.

Uzskata, ka tradīcija skūpstīties zem āmuļa nākusi no skandināvu mitoloģijas – šis augs bijis mīlestības dievietes Freijas aizgādnībā un simbolizējis dzīvību, mīlestību, auglību un mieru. Arī senie grieķi āmulim piedēvējuši mistiskas, maģiskas īpašības.

Baltais Āmulis patiešām ir īpašs. Kad mani lūdza par to uzrakstīt, šķita, ka visu par to zinu, jo jau astoņus gadus vismaz divreiz gadā apmeklēju īpašus seminārus par šo augu. Tomēr sapratu, ka tā vis nav. Šo augu var izzināt visdažādākajos aspektos un arvien atklāt ko jaunu.

Kāpēc baltais āmulis ir tik īpašs...

Baltais āmulis (Viscum album L.) ir pusparazīts, kas aug uz kokiem, taču tas neizjauc, neizposta augu – koks neiet bojā, tā augļi pat kļūst saldāki (piemēram, ja āmulis aug uz ābeles).

Āmulim nav saknes, kas to saista ar zemi. Lai augs izplatītos, tam ir nepieciešams koks un putni, kas, apēdot ogas, izdala sēkliņas. Tās atrodas īpašā līmveida vielā, un, uzkrītot uz koka, iesējas jauns augs. Āmulim nav tāda sēklu izplatīšanās procesa kā citiem augiem, kuru sēklām, nonākot zemē, rudenī un ziemā vajadzīgs atmiršanas process, lai tās pavasarī uzdīgtu no jauna. Šis augs ar mazu saknīti spēj tikt pie koka sulām, jo āmulim, kā jau minēju, nav attiecību ar zemi, bet tam ir īpašas attiecības ar ūdeni. Āmulis velk ūdeni uz augšu cauri visam kokam un dara to divtik stipri kā pats koku. Šim augam ir arī izteiktas attiecības ar dzīvnieku pasauli, bez kā tas nevar izplatīties. Un vēl tam ir izteikta saistība ar fosforu un magniju, kas liecina par tā iekšēju siltumu, un tas nozīmē, ka āmulim ir vairāk nepieciešama gaisma nekā siltums.

Neparasta ir arī auga attīstība. Tas pamazām izdzen divlapu dīgli, katru pusgadu izaug viens lapu posms un vairāku gadu garumā veidojas uz sauli orientēts augs, tad 3 – 4 gadu laikā zariņi sāk kustēties pa 180 grādiem un iegūst sfērisku formu. Augs zaudē orientāciju uz sauli un iegūst orientāciju uz sevi, veido sfēru – pats savu Kosmosu, kam nav saistības ar zemi. Citiem vārdiem, augs iegūst patstāvību.

Būtībā āmulis demonstrē novirzi no normas dabā, un arī slimība ir novirze no normas. Tā uzkrītošais izskats (lodveida forma, mūžzaļās lapas ) un īpašā uzvedība (ziedēšana un augļu nogatavošanās agrā pavasarī) apliecina, ka augs uzveic nāvi un spilgti to izceļ citu vidū. Āmulim ir sievišķie un vīrišķie augi, un ziedi un ogas briest deviņus mēnešus. Visi šie procesi – ziedu, lapu, augļu veidošanās – notiek pretēji tam, kā ir dabā, neatkarīgo no gadalaika, siltuma un gaismas, jo augs pats ir gaismas glabātājs.

Vēl viens interesants apstāklis – normāli augi satur 80 % ūdens un 20% sausnes, āmulim ir 40% sausnes un 60 % ūdens. Tā sastāvā lielā daudzumā ir kālijs, kalcijs, silīcijs, magnijs, fofors, slāpeklis un 3% arginīna. Fakts, ka tas satur slāpekli, dara āmuli tuvāku dzīvnieku pasaulei, bet pati galvenā šī auga sastāvdaļa ir olbaltumvielas ar citostatisku un citotoksisku iedarbību, kas kavē šūnu ļaundabīgu attīstību un veidošanos, kā arī viskotoksīns, kas, līdzīgi čūsku indei, citolītiski darbojas uz šūnu membrānu (izšķīdina vai noārda šūnas). Imūsistēmas funkciju atjaunošanā, ja cilvēkam ir audzējs, autoimūnas vai alerģiskas slimības, šīs vielas ir pašas svarīgākās. Antroposofijās medicīnas pamatlicējs Rūdolfs Šteiners teicis, ka vēža gadījumā imūnsistēma ir ievesta maldināšanā. Tā kā audzēja pamatā ir svešnoteiksme cilvēkā, tad āmuļa kā patstāvīgā kosmosa auga īpašības palīdz cilvēkam atgūt ceļu pie sevis un spēju pašam noteikt savu dzīvi.

Lielais gaismas un iekšējā siltuma (magnija) daudzums, kas ir āmulī, svarīgs arī depresijas un psihisko saslimšanu terapijā.

Baltais āmulis bijis zināms un lietots medicīnā ( piemēram, kā tēja) jau kopš seniem laikiem, un to joprojām kā vieglu papildus līdzekli var izmantot augsta asinsspiediena ārstēšanai un pacientiem ar sāpēm kuņģī.

Kopš 1917. gada āmuļa preparātus injekciju veidā izmanto arī kā papildterapiju, ārstējot vēzi, sevišķi – Centrāleiropā. Uzlabojot ražošanas procesu, tā ārstnieciskā efektivitāte ir palielinājusies. Novērota šāda iedarbība.

• Āmulis nomāc vēža augšanu, nebojājot veselos audus un specifiski palielinot organisma paša imunoloģiskās un pašārstēšanās spējas.

• Vairāki zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka āmulis aktivizē specifiskos un nespecifiskos imūnos mehānismus. Mērķis – kavēt vēža augšanu, apņemot audzēju ar iekaisuma šūnu sienu, limfocītiem un fibrocītiem, un novērst metastāžu izplatīšanos.

• Daudzos gadījumos āmulis var palēlināt vai pat izraisīt ļaundabīgā procesa apstāšanos vai remisiju. Tas tiecas uz organisma daļām, kur izveidojies audzējs.

• Vairākos klīniskos pētījumos, kur apskatīta āmuļa preparātu efektivitāte, pierādīts, ka pacientiem, kuri tos lietojuši, salīdzinot ar kontrolgrupu, pagarinājies dzīves ilgums un uzlabojas dzīves kvalitāte.

Citu ārstniecības augu vidū āmulis joprojām ir neatminēta mīkla, lai gan to vairs nevar uzskatīt par augu – āmulis atrodas kaut kur pa vidu starp augu un dzīvnieku pasauli. Rūdolfs Šteiners sacījis, ka āmulis nav zemes augs. Tas ir augs, kas sevī nes vecā Mēness spēku – šķidruma spēku (Senā mēness stāvoklis ir ūdens, un āmulis ir tam līdzīgs – atrodas uz zemes, dod augļus, zied, bet nav saistīts ar zemi). Turpinot par mistisko, – attiecībās ar elemetārbūtnēm tas ir radniecīgs undīnēm (ūdens gariem), tas neieredz un negrib gnomus (zemes garus, sakņu būtnes), atgrūž, sadala salamandras (uguns garu ziedos). Āmulis darbojas kā gaismu vadošs ķīmisks elements, kas ļauj astrālajam ķermenim (tajā mīt emocijas un vēlmes) ieiet ēteriskajā ķermenī (savieno fizisko ķermeni ar enerģiju) un atdala Es no saistības ar zemišķo. Maģiski.