Paciente : „ Visu laiku dzīvoju ar sajūtu, ka no manis kaut ko gaida, ka visu laiku kaut kas jādara, lai gūtu atzinību un mīlestību. Esmu mierīga, ir grūtības veidot kontaktus – no kā pati ļoti cietu. Maz izrādīju savas jūtas uz ārpusi, precīzi izpildīju visu, ko kāds lika darīt. Esmu ļoti, ļoti pacietīga. Slimību izjutu kā atvieglojumu. Bija grūtības norobežoties, lai pasargātu savu identitāti.”
Krūts vēzis ir raksturīgs sievietēm, kuras ir piedzīvojušas milzīgus stresus. Ir izveidojušies iekšēji mehānismi kā tikt ar stresu galā, labi pārvalda jūtas, tur sevi grožos (ir gudras, kā to menedžēt). Ir iekšējs konflikts starp to kādas gribētu būt kā sievietes un starp šodienas sabiedrības prasībām un spiedienu. Ir izteikti jūtīgas, bet nespēj to parādīt. Var intelektualizēt – vienmēr izskaidrot savas jūtas. Pieradušas pie atzinības, kas nāk caur spējām, nevis caur mīlestību. Bieži nav pārsteigtas par savu slimību. Ir liela vainas sajūta pret sevi, ka viņas nespēj būt sievietes, kādas pašas vēlētos. Iekšēji ir milzīgas ciešanas un ilgu izpausmes. Pagātnē daudzām konflikts ar māti - sarežģītas, vēsas attiecības.
Tās ir sievietes, kurām ir sajūta, ka nedrīkst un nevar dabūt to, kas viņām nepieciešams, vajadzīgs.
Ļoti ievainojamas jūtu dzīvē (līdzīgi pie prostatas vēža vīriešiem).
Pirmsvēža stāvoklis – tā ir vēža slimība, bet vēl nav sākusies vēža augšana. Vai vēzi var atpazīt pirms tas sācis augt? Ir grūti noķert brīdi, kad sākas nekontrolēta šūnu augšana.
Vēža šūnas raksturojums:
Vēža šūna ir zaudējusi apoptozes spēju, t.i spēju pašiznīcināties, kas ir raksturīga visām vesela cilvēka organisma šūnām . Vēža šūna kļūst nemirstīga – līdzīga embrionālai cilmes šūnai – embrionālais žests. Tā sāk ražot vielas:
- proteīnkināzes , kas saārda šūnu bazālās membrānas un vēža šūna iekļūst citās šūnās;
- faktorus, kas nomāc gēnus,
- citokīnus –modulē imūnsistēmu, veicina asinsvadu ieaugšanu vēzī.
Tām ir ļoti individuāla, autonoma, apslēpta darbība –neviens nevar pateikt kur ir vēzis, kad būs metastāzes? Var būt pēkšņas izārstēšanās un pasliktināšanās. Tas var pilnīgi iziet no kontroles.
- Vēža neparedzamā darbība – vēzis jūtas ļoti labi un brīvi cilvēka organismā – dabū sev nepieciešamās barības vielas, aug bez ierobežojumiem, vairojas neticamā ātrumā (ar vēža šūnām var pieaudzēt pilnu laboratoriju-mūžīga dzīve), dodas kur vien vēlas –nav tikumu un robežu. Egocentriska uzvedība – nekad nerēķinās, ka blakusesošā šūna var nomirt! – vai tas nav raksturīgs vai vēlamais uzvedības modelis arī mūsdienu cilvēka dzīvei?????
Kas raksturīgs pirmsvēža stāvoklim jeb pirmajai vēža stadijai?
I stadijā organisms ir līdzīgs bišu saimei, kurai salst, ja bitēm ir auksti – tās ir kūtras. Cilvēka imūnsistēma ir kļuvusi kūtra. Iekaisīgās reakcijas kļūst lēnas. Ilgstoši nav bijusi AUGSTA temperatūra. Ja tā paugstinās, tad mazliet un turās ilgi. Bieži cilvēki nesaka, ka salst, bet patiesībā nejūt vēsumu. Šodienas cilvēks aukstumu nepamana, bet siltumu nepanes. Nestrādā imūnsistēma, kuras funkcija ir samazināt ķermeņa temperatūru karstumā un paaugstināt aukstumā – cilvēks vairāk nesaņem signālu, ka viņam salst vai ir karsti (izraisa nepareiza antibiotiķu un steroīdo un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana - nepamatota iekaisīgo procesu likvidācija).
Kādas izmaiņas cilvēki var pamanīt:
- Nepārejošs nogurums;
- Svešuma sajūta pret savu miesu – ķermenī nejūtas kā savā mājā – distancēts no savas miesas;
- Nav apmierināti ar savu miegu - grūti iemigt un ir nepietiekošs dziļais miegs – no rīta nav izgulējušies (cilvēki pierod pie tā un saka, ka viss ir kārtībā);
- Gribā ir vājums – normāli cilvēks ar savu gribu dzīvē ir integrēts. Vēža pacientiem grūti attīstīt to, ko paši vēlas, grūti individuāli pieņemt lielos lēmumus;
- Cilvēks ir pārāk uzticīgs saviem pienākumiem, vienmēr pielāgojas. Māk nolasīt, kur ir viņa vieta, uzdevumi šajā dzīvē. Viņam ir grūti vienkārši būt. Grūti saprast, kas viņš ir, kas viņam kā cilvēkam šajā dzīvē ir jādara. Tas ir slimības simptoms!!!
- Tendence uz aizcietējumiem – nevar iztukšot sevi, maz urīna;
- Maz svīst – sajūta, ka nevar kārtīgi izvadīt;
- Miega traucējumi;
- Nevar raudāt;
- Nespēja pieņemt lēmumus un aizrauties ar kaut ko;
- Reti smejas un trūkst labs humors;
- Bailes;
- Iekšējās izolācijas sajūta – nespēja veidot kontaktus;
- Nav slāpes – nedzer!
- Depresija ir pirmsvēža saslimšana!
- Cilvēks kā reakciju uz vēzi samazina svaru, lai padarītu mērķi mazāku;
- Mainās ieradumi, ēdieni, garšas sajūtas, vēdera izeja, asins pie fēcēm, asiņošanas starp mēnešreizēm. Tas ir pamanāms tikai tumora stadijā.
Kāpēc audzējs, kas bija jau 10- 15 gadus, sāk augt un veidot metastāzes? Parasti cilvēki ļoti bieži zina iemeslu – kādu laiku iepriekš ir noticis kaut kāds grūti panesams gadījums viņu dzīvē – vai nu nomirst, saslimst kāds tuvs cilvēks un tad cilvēki domā, ka tas bija sākums. Tomēr sākums bija jau ātrāk, tagad ir tikai pāreja no pirms vēža uz vēža stadiju. Un neviens nezina patieso iemeslu.
Gita Gaņģe: "Augstprātība, iedomība, visvarenība, visatļautība šodien bremzē visas cilvēces attīstību. Cilvēka iespējas mūsdienās ir tik pārspīlētas un mēs neesam atvērti garīgai pasaulei. Cilvēks attīstās tikai tad, kad ir ierobežojumi. Daba to izdara cilvēka vietā ar vēža saslimšanu. Pēc šī milzīgā ierobežojuma, sākas cilvēka cilveciskuma attīstība."