Veselība - līdzsvars starp ķermeni, dvēseli un garu

Eiropā viens no populārākajiem komplementārās medicīnas virzieniem ir antroposofā medicīna, kas radusies pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Tā pamatojas uz konvencionālās medicīnas zināšanām slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē un paplašināta ar vācu filosofa Rūdolfa Šteinera (1861-1925) un viņa palīdzes ārstes Itas Vegmanes (1876 –1943) pētījumiem par cilvēka ķermeni, dvēseli un garu, kas ir savstarpēji cieši saistīti. Ja kāds no šiem trim lielumiem nav līdzsvarā ar pārējiem, tas ietekmē cilvēka veselību.

Antroposofajā medicīnā ārstēšanas mērķis ir atjaunot šo traucēto līdzsvaru ar paša pacienta aktīvu līdzdalību, jo pacients un ārsts ir līdzvērtīgi partneri ārstēšanās procesā. Saslimušais cilvēks var pats ieraudzīt šo dvēseles, gara un ķermeņa līdzsvara zudumu, kopā ar ārstu izprast tā cēloņus un tādējādi līdzsvaru atgūt. Slimība cilvēkam iemāca saskatīt likumsakarības - tas ir cēloņu un seku nozīmi, likteņa labvēlību un sava iekšējā spēka apzināšanos un izmantošanu veselības uzturēšanā. Katrs pats ir savas laimes kalējs.

Antroposofija ir papildus izglītība ārstiem, kas vēlas paplašināt savas iespējas un rezultātus pacientu atveseļošanā. Antropozofā izglītība dod iespēju ārstam izmantot iespējas izvērtēt pacientu kā veselumu, ņemot vērā cilvēka biogrāfiju, pētot likteņa un personības aspektus kopsakarā ar cilvēka pašreizējo dzīvi. Katrs cilvēks ir individualitāte ar tikai sev raksturīgu garīgu īpašību kopumu (garu). Cilvēki ir dažādi. Tādējādi cilvēks atšķiras no dzīvnieka. Tikai cilvēks var kļūt cilvēciskāks dzīves laikā, tajā pašā laikā govs nevar kļūt goviskāka un suns suniskāks, jo dzīvniekam ir tikai astrālais jeb dvēseliskais ķermenis. Kaut gan arī šeit notiek progress. Atzīstot katra cilvēka unikalitāti, ārsts pie noteiktām sūdzībām nevar visiem izrakstīt vienu recepti, jo katrā atsevišķā gadījumā var būt nepieciešama atšķirīga ārstēšana. Antroposofā medicīna dziedināšanā izmanto tikai biodinamiskajās lauksaimniecībās audzētu augu, metālu un dzīvnieku preparātus, ko gatavo alķīmiskā veidā, daļēji pielietojot arī homeopātijas metodes. Šai medicīnas nozarē pielieto aptuveni no 400 augiem izveidotus ārstniecības līdzekļus, turklāt no viena auga iegūtais preparāts var tikt izmantots atšķirīgu slimību dziedināšanai. Tas ir tāpēc, ka pārsvarā tiek dziedināts kāds process, kas nosaka dažādu slimību attīstību. Liela loma atveseļošanās procesā ir dažādām pavadošām antroposofām terapijām - mākslas, veidošanas, gleznošanas, mūzikas, runas, kustību, kā arī fizikālām procedūrām tādām kā ritmiskās masāžas, ēterisko eļļu vannas, apliekamie, zāļu tējas u.c. Būtībā nekas jauns tas nav, tikai apkopotas gadsimtiem senas ārstniecības metodes, kas sevi ir pierādījušas un darbojas vēl joprojām, savienojumā ar modernām tehnoloģijām un diagnostikas iespējām, kas ļauj radīt mūsdienu cilvēkam drošus un nekaitīgus ārstniecības līdzekļus.

Mūsdienās antroposofo medicīnu praktizē vismaz 80 pasaules valstīs, tā nav sastingusi mācība, bet gan turpina attīstīties un mainās līdzi laikam. Arī Latvijā praktizē vairāki antropozofās medicīnas ārsti, kuri zināšanas šai jomā ieguvuši gan ārvalstīs, gan pēcdiploma tālākizglītības kursos Rīgas Stradiņa universitātē.

Palīdzot citiem, palīdzi pats sev.

Gita Ganģe, „Veselības centra 4” ģimenes ārste, antroposofās medicīnas pamatus pirms vairākiem gadiem sākusi apgūt Šveicē (International Postgraduate Medical Training (Starptautiskā tālākizglītība ārstiem)/ IPMT- Medizinische Sektion am Goetheanum).

Patlaban Gita turpina pēcdiploma studijas Rīgas Stradiņa universitātē un iegūtās zināšanas jau vairākus gadus pielieto savā ikdienas ģimenes ārstes praksē. Ārstam jāsaprot, ka palīdzot citiem, mēs tikai palīdzam paši sev. Un tas ir jādara ar vistīrāko sirdsapziņu. Tas ir tādā likteņa un karmiskā skatījumā, jo ārsta profesija ir viena no karmiskākajām. Tas novērš izdegšanas sindroma un neapmierinātības attīstību pret pacientiem un darbu. Tad ar laiku atnāk dvēseles miers, gandarījuma un laimes apziņa no sava darba.

Gita kopš bērnības smagi slimojusi, astmas dēļ viņai tikpat kā nav sanācis apmeklēt skolu, bērnība aizvadīta slimnīcās un sanatorijās. Vairākas reizes piedzīvota arī klīniskā nāve. Diemžēl ārstu izrakstītie medikamenti maz ko spēja palīdzēt. Gitas mammai savulaik bērnu slimnīcā bija jāuzklausa ziņa, ka meitiņas mūžs nebūs ilgs. Bronhos bija pamatīgi saaugumi, un smagās astmas lēkmes neizdevās novērst.

Gita nepadevās ārstu ļaunajām prognozēm un izvēlējās pati savu attīstības ceļu, nevis ārstu nolemto invaliditāti un medikamentu mūžīgu lietošanu. Tāpēc nolēma studēt medicīnu, lai izprastu savu slimību. Toreizējo Latvijas Medicīnas akadēmiju viņa absolvēja ar izcilību. Taču diendienā strādājot ar pacientiem, Gita apjauta, ka ar apgūtajām zināšanām ir par maz. Nekļūst skaidrs, kāpēc cilvēkiem ar vienādām sūdzībām viņas izrakstītās zāles vienā gadījumā palīdz, bet citā – nemaz. Vēl kāds pacients izveseļojas, lai gan ar ārstes recepti līdz aptiekai tā arī nebija aizgājis.

Paskatīties uz pasauli no nedaudz savādāka skatupunkta rosināja arī Gitas darbs ar HIV un AIDS problēmām AIDS profilakses centrā, kā arī nokļūšana “Cilmes šūnu bankas” vadītājas amatā. Pēdējo gadu atklājumi cilmes šūnu izmantošanā medicīnā pārsteiguši daudzu valstu mediķus. Tā ārstei radās izpratne, ka cilvēks ir kas vairāk, nekā tikai materiāla būtne.

Antroposofija nav slepenas zināšanas

Gita savos meklējumos nokļuva Šveicē, kur sāka apgūt antroposofās medicīnas pamatus. Šo gadu laikā, ko viņa veltījusi jauno zināšanu uzkrāšanai, viņa kā ārste spējusi palīdzēt ne tikai saviem pacientiem, bet arī pati sev ( ar kolēģu palīdzību). Gitu vairs nemoka astmas lēkmes, un arī diagnostiskie izmeklējumi liecina, ka saaugumi bronhos izzuduši, par ko brīnās ne viens vien medicīnu pārstāvošs kolēģis.

Apgūstot antroposofo medicīnu, ārstei vēlreiz nācās iziet cilvēka rašanās un attīstības procesus gan no fiziskā gan garīgā aspekta, sākot no embrionālās perioda un iepriekš. Kopā ar studiju kolēģiem, diplomētiem ārstiem no dažādām pasaules valstīm, izejot mācību procesu - viņa vēroja augus, piedalījās dažādu terapiju apguvē, iepazinās ar ārstniecības līdzekļu pagatavošanas procesu, no augiem iegūstot dažādas substances – novārījumus, uzlējumus, grauzdējumus, pelnus un pašai arī nogaršojot, lai sajustu katras formas iedarbību.

Antroposofās gudrības jāmācās vēl vairāk nekā parastās medicīnas studijas, atzīst Gita, cilājot biezas grāmatas. Šīs zināšanas nevar apgūt dažu mēnešu laikā. Izskatās, ka pat vienas dzīves ir par maz, lai to visu aptvertu. Pat tikai vienas no antroposofajā medicīnā izmantotās terapijas – eiritmijas – apgūšanai Vācijā jāstudē pieci gadi, un tikai tad var kļūt par ārstnieciskās eiritmijas speciālistu, kas palīdz dziedēt ar noteiktu žestu un kustību palīdzību (izmantojot mūziku, dejas, runu utt).

Ārste arī uzskata, ka zināšanas, ko savulaik apkopojis antropsofijas pamatlicējs R. Šteiners un viņa sekotāji, nav nekāda slepena mācība. Tur ir iekļauts daudz kas no tā, ko jau zināja mūsu senči. Tās ir zināšanas par akmeņiem, metāliem, planētu cikliem, krāsām, smaržām, kustībām u.tml. Kāpēc latviešiem mēnestiņš saistās ar sudrabiņu (mēnestiņš sudrabiņu vizināja, sudrabiņa lietiņš lija Ziemassvētku vakarā), vaicā ārste, un pati atbild, – tāpēc, ka jau senie latvieši zināja planētu un metālu sakarības. Arī angļu valodā svētdiena nozīmē saules dienu (“Sunday”) no planētas Saule un metāls ir Zelts, bet, piemēram, pirmdiena, ir ar nozīmi “Moon” jeb mēness diena (“Monday”) no planētas Mēness un metāls ir Sudrabs. Ir septiņas pamat planētas (trīs virsaules, trīs zemsaules), septiņas dienas nedēļā un septiņi pamatelementi. To visu arī izmanto terapijā. Ir speciāls novirziens – metālu terapija. Kad to visu vēlas aptvert, tad sāc saprast zemes, kosmosa un cilvēka kopsakarības, saskatīt procesu līdzību gan cilvēkā, gan zemeslodē, gan pasaules attīstībā. Metālterapija ir ļoti iedarbīga un spēcīga, tomēr tā ir ļoti labi jāpārzina, lai nenodarītu pāri.

Šīm sakarībām ir liela nozīme, tās ietekmē cilvēka dzīves ciklu, atzīst ārste. Klasiskajai medicīnai ir grūti izskaidrot, kāpēc, piemēram, ar vēzi slims cilvēks nespēj no māla izveidot kubu, kā to var novērot antroposofajā medicīnā pielietotajā mālu terapijā. Izveseļošanās procesā novēro, ka ar katru reizi formas kļūst precīzākas. Sasirdzis cilvēks arī neapzināti veido formas, kas atgādina viņa audzēju, bet, piemēram, zīmējot, spēj izveidot sava ķermeņa karti ar norādēm, kur jau izsējušās vēža metastāzes. Tātad cilvēks pats neapzināti zina, kur mājo viņa slimība.

Vēzis - sevis apspiešanas sekas

Pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām ir īpaši. Katrs ir spēcīga individualitāte, tāpēc arī ārstēšanas ceļi ir dažādi un ļoti laik un darbietilpīgi.

Antroposofie speciālisti atzīst, ka vēzis ir materiālistiskās pasaules uzskata izraisīta slimība. Cilvēks ir apmaldījies vērtību sistēmā, pazaudējis savu pašidentifikāciju – viņš nezina, ko šai pasaulē dara, kāds ir viņa dzīves uzdevums. Par galveno tiek uzskatīts nodzīvot dzīvi kā pienākumu līdz pat pēdējai stundiņai. Strādāt, pelnīt naudu, rūpējoties par citiem, nedomājot par savām pamatvajadzībām – būt apmierinātam, laimīgam cilvēkam. Cilvēks bez ierunām pieņem radušos situāciju, mēģina būt ērts darbinieks, dzīvesbiedrs, bērns. Cenšas izpatikt, lai tikai neviens nekritizētu, neteiktu neko sliktu. Viņš pats savā dzīvē neko nenosaka, vien pielāgojas apstākļiem. Un tā jau ir upura loma, atzīst Gita. Nereti vēža slimnieki ir pārcietuši fizisku vai psihisku vardarbību, bērnībā viņiem nav veidojušās labas attiecības ar vecākiem, tuviniekiem. Un pats bīstamākais, kas ir noticis – cilvēks ir zaudējis ticību visam, īpaši jau sev. Nav pietātes un godbijības ne pret vienu. Līdz ar to cilvēka darbības ir haotiskas, neprognozējamas – tāpat kā viņa vēža šūnu darbība organismā. Tās pilnīgi neņem vērā blakus esošās veselās šūnas un audus, dara ko grib, iet kur vēlas un traucē organisma normālās funkcijas.

Šāda attieksme pret dzīvi, dažādas garīgas traumas, nepaliek bez sekām. Šo sevis apspiesto pašizpausmi organisms cenšas pārtraukt– šūnas protestējot maina savu dabas ielikto programmu, sāk neprognozējami vairoties, tādējādi iznīcinot organismu. Gita atzīst, ka vēzis nav neizārstējama slimība vai nolemtība. Tā ir jauna iespēja apdomāt dzīvi un saprast, kāpēc esi saslimis. Tā ļauj saprast, kas pašam patīk un sagādā prieku, kāds sapnis nav piepildīts un kas jāmaina domāšanā, uzskatos, dzīvesveidā. Tādējādi tiek rasta iespēja sākt jaunu dzīvi, mainot sevi, nevis citus. Vienam tas ir ceļš uz izārstēšanos, dzīvesveida un apstākļu maiņu, bet citam - pirms nāves sniedz apjausmu, kas bija jādara savādāk un sapratni kapēc ir dzīvojis. Arī tas, ka cilvēks pirms nāves apjauš savas dzīves jēgu, maina viņa pirmsnāves stāvokli un viņš atstāj šo sauli ar mierīgu, apskaidrotu sirdi, nevis ar pārmetumiem visai pasaulei un visiem cilvēkiem par savu nelaimi, paņemot to līdzi uz savu nākošo dzīvi.

Ārstam jāpazīst vietējie apstākļi

Šveicē, iepazīstoties ar slimnīcu, kas uzņem vēža pacientus, Gita arī novērtējusi, cik labi apstākļi radīti šādiem pacientiem. Kaut vai ieejot restorānā, kur tiek ēdināti vēža slimnieki – ēdiens tiek pasniegts īpaši skaisti noformējot ar sudraba galda piederumiem, ēdamtelpā skan speciāli izvēlēta dziedinoša mūzika (tas tāpēc, ka šiem slimniekiem bieži vien nav apetītes un, lai to rosinātu tiek darīts viss). Attieksme, vide - tas viss palīdz atgūt veselību.

Diemžēl mūsu ekonomiskajos apstākļos pagaidām par ko tādu varam vienīgi sapņot. Pie mums onkoloģisko un arī citu saslimšanu ārstēšanā izmanto metodes, kas vēl vairāk kaitē organismam. Mūsdienu ārsts kļuvis par medikamentu izdales operatoru. Sanāk, ka vispirms ārstē slimību ar medikamentiem, kam ir milzīgas blaknes, bet pēc tam ķeras klāt medikamentu izraisīto saslimšanu ārstēšanai. Rodas apburtais loks, no kura retais tikai var saskatīt izeju. Regulāri saujām dzerot zāles, cilvēki kļūst līdzīgi narkomāniem, jo lielākā daļa medikamentu izraisa atkarību. Katru reizi vajadzīga lielāka deva, spēcīgāka ķīmija. Strādājot ar narkomāniem, pieredzēju, ka lai dabūtu „kaifu” viņi nesmādē ne klofelīnu, ne arī aspirīnu, nerunājot nemaz par citiem zāļu līdzekļiem.

Ārstam vajadzētu uzklausīt ne tikai slimnieka sūdzības, bet arī izzināt viņa eksistenciālās problēmas. Viņam jāizprot, kam cilvēks piešķir nozīmi, kur saskata dzīves jēgu. Tāpat ārstam svarīgi ir pārzināt vietējās problēmas, kontaktēties ar pacientu viņa valodā. Nepietiek, ja aizjūras konsultants atbrauc un par lielu naudu uz īsu brīdi izklaušina pacientu ar tulka starpniecību. Valstī jānodzīvo vismaz desmit gadi, lai varētu saprast, kā cilvēku veselību ietekmējuši dažādi ārējie, tostarp sociālie un dabas faktori. Kas der ķīnietim, neder latvietim - to var attiecināt arī uz augu valsts preparātu lietošanu.

To pašu var teikt par atveseļošanās terapijām un tehnikām, kas pārņemtas no tālu zemju kultūrām. Ārste atzīst: var izmantot, piemēram, jogu un citas relaksācijas metodes, taču tad tās ir labi jāpārzina un jāpraktizē pieredzējuša speciālista uzraudzībā. Gadās, ka meditējot cilvēks iemācās “iziet no sevis”, taču diemžēl neprot un nespēj vairs “ieiet atpakaļ”. Nav brīnums, ka ar laiku viņam uzrodas dažādas ar garīgo veselību saistītas problēmas. Uzmanīties derētu arī ar dažādām enerģētiskām terapijām ( psihoterapijas pulciņi, grupu terapijas, Reiki utt). Tā dēvētie enerģētiskie vampīri, pašiem to neapzinoties, spēj piesavināties citu dzīvei vitāli svarīgo enerģiju. Latviešu tautas dziedinošās un aizsardzības dziesmas un dainas palīdz daudz vairāk par jogas meditāciju (tā der siltā zemē mītošai un rīsus ēdošai tautai). Tās palīdz gan tikt galā ar sadzīves ķibelēm (liku bēdu zem akmeņa , pāri gāju dziedādama), gan arī aizsargāties no svešām ietekmēm (nekaries linu druva, tu manā mugurā, ne tu mana nasta biji, ne es tava nesējiņa). Tāpēc iesaku atkārtot vai sākt apgūt latviešu dzīves ziņu un tradīcijas, kas mums ir labi saglabātas un koptas.

Par laimi, atzīst ārste, Latvijā daudzi cilvēki jau pēc savas iekšējās būtības pretojas gan mazpazīstamām terapijām, gan pārmērīgai medikamentu lietošanai, to vietā cenšoties lietot praksē jau gadu desmitiem pārbaudītas lietas. Arī Vācijā un Šveicē (antroposofo terapiju apmaksā valsts) veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka ar antroposofās medicīnas rezultātiem apmierināti ir ap 70 procenti iedzīvotāju, kamēr konvenciālās medicīnas rezultāti novērtēti zemāk.

Gita Gaņģe

Ģimenes ārste, specializējusies antroposofijā.

Pieraksties Viscum Album jaunumiem

vai pieraksties via RSS ar Feedly!